Kazino spēles vienā ekrānā var izskatīties plašas un detalizētas, bet citā — kompaktas un pielāgotas skārienvadībai. Šī atšķirība nav tikai ierīces izmēra jautājums: ekrāna proporcijas un ievades veids ietekmē to, kā tiek izkārtoti spēles elementi un cik daudz no tiem vienlaikus ir redzams.
Tiešsaistes spēļu piedāvājumā, tostarp sadaļās ar lv kazino bonusi, noformējums bieži jāpielāgo gan planšetdatoriem, gan galddatoriem, saglabājot atpazīstamu spēles struktūru. Tādēļ izstrādē parasti jāņem vērā divi skatpunkti: plašākā datora darba vide un planšetdatora skārienekrāna lietojums.
Datora ekrāns kā plašāka kompozīcija
Galddatora monitors vai klēpjdatora ekrāns parasti piedāvā plašāku horizontālo laukumu nekā planšetdators portreta orientācijā. Tas ļauj spēles laukumam, vadības pogām, informācijai par likmi un papildu izvēlnēm atrasties blakus citai citai, nevis tikt izvietotām vairākos līmeņos. Spēles laukums var saglabāt lielākus elementus, vienlaikus atstājot redzamu arī apkārtējo saskarni.
Šāds izkārtojums veicina horizontālu kompozīciju. Rullīšu spēlē, piemēram, simboli un rezultāta informācija var atrasties centrālajā zonā, bet vadības elementi — zem tās vai sānos. Galda spēļu digitālās versijās platums var palīdzēt vienlaikus parādīt spēles galdu, kāršu zonas un citus saskarnes elementus. Galvenais projektēšanas uzdevums ir noteikt vizuālo hierarhiju, lai būtiskā informācija būtu skaidri atrodama.
Datorā pieejama arī precīza kursora vadība. Tā ļauj izvietot mazākas pogas vai informācijas norādes, kurām var piekļūt ar peles klikšķi. Tomēr šāds risinājums nav automātiski piemērots skārienekrānam: elements, kas ir ērti atlasāms ar kursoru, planšetdatorā var prasīt lielāku pieskāriena laukumu.
Planšetdators kā mainīga darba virsma
Planšetdatora ekrāns var tikt lietots gan portreta, gan ainavas orientācijā. Portreta režīmā saskarnei biežāk jāizmanto vertikāls izkārtojums vai jāsamazina vienlaikus redzamo papildu elementu skaits. Ainavas režīmā ir vairāk vietas horizontālai kompozīcijai, tomēr pieejamais laukums joprojām atšķiras atkarībā no ierīces un ekrāna izmēra.
Skārienvadība maina arī pogu un vadības elementu nozīmi. Tiem jābūt pietiekami skaidriem un ērti sasniedzamiem, lai spēlētājs varētu tos izmantot ar pirkstu, nepaļaujoties uz kursora norādi. Vienlaikus lieli vadības elementi nedrīkst aizņemt tik daudz vietas, ka samazinās pati spēles aina. Līdzsvars starp darba virsmas laukumu un spēles laukumu ir viens no galvenajiem pielāgošanas jautājumiem.
Orientācijas maiņa var prasīt arī citu elementu secību, nevis tikai saskarnes samazināšanu. Piemēram, informācija, kas datorā atrodas blakus spēles laukumam, planšetdatora portreta režīmā var tikt pārvietota zem tā vai atvērta atsevišķā panelī. Šādam risinājumam jāsaglabā skaidra saikne starp spēles darbību un attiecīgo informāciju.
Kas abiem formātiem ir kopīgs
Neatkarīgi no ekrāna ierīces spēles būtiskie elementi saglabā savu funkciju: spēles laukums, vadības iespējas un informācija par gaitu. Mainīties var to izmērs un novietojums, taču vizuālajai valodai jāpalīdz lietotājam atpazīt vienus un tos pašus elementus dažādās ierīcēs. Šajā ziņā pielāgošana ir vairāk nekā saskarnes saraušana vai palielināšana.
Praktiska pieeja ir veidot elastīgu izkārtojumu, kas reaģē uz pieejamo laukumu un ievades veidu. Datorā var saglabāt plašu kompozīciju un kursoram piemērotas norādes, bet planšetdatorā — skārienam pielāgotus vadības laukumus un maināmu elementu izvietojumu. Abos gadījumos tipogrāfijai, kontrastam un pogu marķējumam jāpalīdz uztvert informāciju bez liekas vizuālas konkurences.
Dažādās digitālās kolekcijās svarīga ir arī satura pārlūkošana, un Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogs sniedz piemēru tam, kā vienā portālā apkopoti Latvijas akreditēto muzeju krājuma priekšmeti un aprakstītas meklēšanas iespējas. Pārlūkošanas un kolekciju apskates pieredze atgādina, ka ekrāna izkārtojumam jāatbalsta gan satura pārskatīšana, gan piekļuve detalizētākai informācijai.
Divi skatpunkti, viens projektēšanas uzdevums
Datora un planšetdatora formāti ietekmē spēles noformējumu dažādos veidos: pirmais piedāvā plašāku horizontālu telpu un kursorvadību, bet otrais liek pievērst uzmanību skārienam un orientācijas maiņai. Projektējot abiem formātiem, jāizlemj, kurus elementus saglabāt redzamus, kurus pārvietot un kā nodrošināt to saprotamību katrā izkārtojumā.
Šis pielāgošanas jautājums atspoguļo plašāku digitālā darba pārmaiņu kontekstu, kurā, kā IR publikācijā apspriests, ģeneratīvais mākslīgais intelekts var mainīt uzdevumus tulkošanā, programmēšanā un citās jomās, automatizējot rutīnas darbības un vienlaikus radot jaunas iespējas. Arī spēļu saskarnēs tehnoloģiskie rīki var atbalstīt izstrādi, bet galīgajam izkārtojumam joprojām jāatbilst konkrēta ekrāna lietojumam.
Konkrētā dizaina sekas ir skaidras: galddatora versijā spēles laukumam un papildu informācijai var atvēlēt atšķirīgas zonas, savukārt planšetdatora versijā vadības pogām jābūt pietiekami lielām pieskārienam, nezaudējot spēles laukuma redzamību.